Skolotāji dodas brīvDabas piedzīvojumā.
Dienā kad saule dzīvojās aiz mākoņiem un migla slapja bija, Rojas "Zelta zivtiņa" saime pa Puiškalnu dzīvojās.
Jau gadu Rojas PII "Zelta Zivtiņa" dodas brīvdabas pedagoģijas virzienā un, lai praktizētu to ikdienā, mums pašiem ir jāgrib piedzīvot tos brīnumus, kuri mīt Dabā. Tā nu aizgājušo sestdien gravās kāpām, pa ielejām dzīvojāmies, mālos slīdējam, smilšakmens atsegumus piedzīvojām, bebru dzīvi iepazinām un vienkārši bijām.
Skolotājas Evita un Baiba demonstrēja kam jābūt somā dodoties ar bērniem brīvdabas piedzīvojumā. Nazis, iekurs, sērkociņi, kramiņš, zāģis; tās ir svarīgākās lietas, lai dzīvā uguns būtu.Un tad jau viss pārējais, kas nepieciešams brīvdabas nodarbības vadīšanai. Šajā gadījumā somās vēl bija čuguna panna, koka dēlīši, lāpstiņas, jau laikus sagatavota čapati maizes mīkla ar nepieciešamajām sastāvdaļām un citi nepieciešamie palīgrīki.
Uz dzīvās uguns tika cepta čapati maize, kur ikviens klātesošais varēja piedzīvot dzīvās uguns spēku un ēdiena gatavošanas brīnumus. Patiesībā neko daudz jau nevajag, lai piedzīvotu BRĪNUMU. Tas ko mēs mūsu pirmsskolā praktizējam un pie kā piedomājam, kā estētiski vadīt mācību procesu. Ja brīvdabas nodarbība plānojas būt ar dzīvās uguns klātesamību un ēdiena gatavošanu uz tās, tad visam jābūt pārdomāti un jēgpilni. Pret visu cenšamies izturēties atbildīgi, to arī praktizējam un nododam tālāk mūsu vismazākajiem. Viņi vēro mūs, ikvienu mūsu attieksmi. Tādēļ mums jābūt atbildīgiem, jūtīgiem un zinošiem. Mūsu vismazākie ir tie, kuri veidos rītdienu, tādēļ būtiski ir iedot viņiem vislabāko ko mēs varam.Tas nav viegli, tomēr nav arī grūti.
Mēs mācāmies un augam!
Un mums izdodas.
Esam atvērti sadarbībai un labprāt dalāmies savā pieredzē.
Uz tikšanos! Mežos, pļavās, kalnos, jūras malās, brīvdabas nodarbībās. Visur, kur vien varam piedzīvot PAŠI sevi un viens otru, lai cits citam par GAISMU būtu. Ar šodienas attieksmēm mēs veidojam savu un mūsu rītdienu. Lai mums izdodas mūsu PIEDZĪVOJUMI.Uzdrošinies meklēt!
"Cilvēki kā mājas lopi dienā neaiziet tālāk par tuvējo lauku vai ielu, kur atbalsojas mājas trokšņi, un viņu dzīvības stāds nīkuļo, jo aizvien spiests elpot vienu un to pašu gaisu; rītos un vakaros viņu ēnas aizstiepjas tālāk par viņu ikdienas gaitām. Bet mājās vajadzētu pārnākt no tālienes, no piedzīvojumiem, briesmām un jauniem atklājumiem, lai katra diena nestu jaunu pieredzi un jaunu cilvēku." (Henrijs Deivids Toro)